“Ziniet, ir savāda sajūta lasīt grāmatu, ko uzrakstījis cilvēks, kuru tu labi pazīsti. Grāmatu, kas pilna ar atziņām, domām, solījumiem, lēmumiem, ko pieņēmis tavs draugs kādā konkrētā dzīves nogrieznī, vietā, situācijā. Vietām liekas, cik tas ir naivi, nesaprātīgi vai pat bezatbildīgi un lieki, lauzt savu saprātu, ķermeni vai morālās robežas, bet savienojot šos puzles gabaliņus rodas īpašs raksts, zīmējums un Cilvēks. Cilvēks ar neregulārām un sev tikai zināmām šķautnēm un skaldnēm, kas viņu arī padara par personību. Lasītājiem būtu svarīgi jau sākumā saprast, ka šis nav nekāds romāns vai piedzīvojumu stāsts, bet gan grēksūdze un piedošana pašam Sev – tam lauku puisim, pilsētas snobam, džekam mežā un purvā, vientuļniekam vai varonim, vai jeb kam, par ko ir būts. Vēlme transformēties, atdzimt un virzīties uz nosprausto mērķi strāvo katrā teikumā un domā. Autors dāsni dalās ar kailām emocijām, pārdzīvojumiem un eiforiju, kas agrāk vai vēlāk Tev lasītāj liek aizdomāties par to, ka varbūt nav par vēlu mainīties un pamēģināt iet “savu” ceļu …”